Śrī Śrī

Premadhāma-deva-stotram

Tikko kā Kungs palūkojās uz Čataka kalnu, Viņu pārņēma neciešamas atšķirtības ilgu jūtas, kas pamudināja Viņu uz dziļas pielūgsmes izpausmēm. Kungs sāka trīties ar savu brīnišķīgo seju pret zemi. Kad Kungs Gauranga atcerējās Kunga Krišnas izklaides uz ūdens, Viņš leca okeānā un izpauda dievišķas pazīmes, kuras piemīt no tīras mīlestības apskurbušajiem. Šī Kunga rīcība piepildīja bhaktu sirdis ar dižā dievišķas mīlestības okeāna viļņiem. Šie viļņi nesa pie bhaktu sirds krastiem kā transcendentālu trauksmi, tā arī transcendentālu prieku. Šāda neiedomājama labvēlība tika dāvāta tikai uzticīgākajiem Kunga pavadoņiem. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Čaitanja Mahāprabhū ne tikai atrodas aiz materiālās redzes un skaņas robežām, bet arī aptur visus intelektuālos centienus viņu iepazīt. Vienmēr atrodoties tīras mīlestības uz Dievu stāvoklī, Viņš paliek noslēpums un izbrīna pat tās dzīvās būtnes, kuras nostiprinājušās savas garīgās dabas izpratnē. Kunga Brahmas atklātās Vēdas un Kunga Šivas tantriskie raksti ir Šrī Gaurasundara, Brīnišķīgās Realitātes, meklējumos! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Dāsni dalot Kunga Krišnas Svēto Vārdu, Šrī Gaurangadēvs attīrīja erudītākos intelektuāļus, strādniekus, analfabētus un pat zemāko sabiedrības slāņu pārstāvjus. Kungs iemiesoja sevī katras patiesas un cēlas dvēseles dižāko bagātību, kā pārtikušas, tā arī trūcīgas, kā ar aristokrātisku, tā arī ar zemu dzimšanu. Tādēļ Kungu Čaitanju godā un slavē kā visu dzīvo būtņu glābēju – kā vīriešu, tā arī sieviešu, kā materiālajā, tā arī garīgajā pasaulē. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Līdzīgs zelta mēnesim, Šrī Gauračandra parādījās Šakabdas 1407. gada (mūsu ēras 1486. gads) marta mēnesī, Mēness aptumsuma laikā, pilnmēness vakarā. Laikā kad Absolūtā Patiesība, Šrī Gaurangadēvs, Šačīdēvī brīnišķīgajā pagalmā nāca šajā pasaulē, Majapuras iedzīvotāji pieņēma apmazgāšanos svētajā Gangā, kopīgi dziedādami Harī Svētos Vārdus un piedāvādami Kungam dažādas dārglietas. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Lūk, visu uzvarošs secinājums: Sākotnējai Realitātei ir jābūt arī augstākajai ānandas formai, ekstāzei! Šrī Čaitanja Mahāprabhū ir Krišna, pati ekstāze, kura bauda savu saldo garšu un ekstātiskā sajūsmā dejo! Viņa paša Svētais Vārds ir Viņa dejā izpaustās ekstāzes cēlonis, un Svētais Vārds ir Viņa dziesmā izpaustās ekstāzes sekas. Cēlonis ir sekas! Cēlonis rada ekstāzes enerģiju, kura liek Viņam dejot, bet Viņa dziedāšana izplata šo ekstāzi citiem. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Išvara Purī ieguva milzu veiksmi, kad Kungs Gauranga izrādīja savu bezcēloņa žēlsirdību, pieņemot no viņa iniciāciju. Šrī Kēšava Bharatī bija svētīts līdzīgā veidā ar to, ka viņa klātbūtnē Kungs Gauranga nogrieza savus brīnišķīgi vijīgos matus un pieņēma no viņa sannjāsī drānas. Kungs Čaitanja izrādīja nedalāmu uzmanību Šrī Mādhavendram Purī, pasludinot, ka viņa laulāto mīlestībā izpaustā uzticīgā kalpošana Šrī Krišnam kišora formā, ir augstākā bhakti izpausme. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Gaurangadēvs ir manas pielūgsmes objekts! Viņš uzausa līdzīgi zelta mēnesim Šrī Majapurā Šakabdas 1407. gadā, savukārt Šakabdas 1431. gadā tērpās sannjāsī drēbēs, lai svētītu visu materiālo Visumu. Viņš pazuda no šīs pasaules cilvēku redzesloka Šakabdas 1455. gadā. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Ar lielu prieku Šrī Gauranga Sundars pavēstīja saviem dārgākajiem pavadoņiem, Šrī Svarūpam Damodāram un Rāmanānda Rajam, ka kopīga Kunga Krišnas Svēto Vārdu dziedāšana dāvā Kali laikmeta dzīvajām būtnēm visaugstāko svētību:

harṣe prabhu kohena, “śuno svarūpa-rāma-rāya
nāma saṅkīrttana kalau, parama upāya”

Savā slavenajā darbā “Šrī Šikšāštakam” Kungs Gauranga nostiprināja Šrī Krišnas Svēto Vārdu dziedāšana dāvā dzīvām būtnēm augstāko labumu. Tāpat Visaugstais mācīja, ka Šrī Krišnas Svēto Vārdu dziedāšana, kas izpildīta tīrā mīlestībā uz Dievu, pilnīgā veidā uztur visas dzīvās būtnes Visumā un dod viņām pilnīgu apmierinājumu. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Ak, mans Zelta Kungs! (Suvarṇa-varṇa hemāṅga) Jel dāvā man augstsirdīgi savas dievišķās mīlestības dārgumus! Lūdzu Tevi, velti šai kritušajai dvēselei mazliet uzmanības un piedod viņas neskaitāmos apvainojumus! Daudzi Šrī Rūpas kalpi ir tik dārgi Tev! Es kvēli alkstu vien to, lai Tu uzskatītu mani par vienu no tādiem kalpiem! Gaurasundar! Tu esi mans vienīgais aizstāvis un manas – Rāmanānda Dāsa, labvēlīgas veiksmes iemiesojums. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Katram, kurš ar ticību lasa šo darbu, sastāvošu no septiņdesmit lūgšanām, pazīstamu kā “Premadhāma-deva-stotram”, tiks dāvāta iespēja kalpot brīnišķīgajam Zeltītajam Kungam, Gauranga Sundaram, kurš ir neviens cits kā pats Šjāmasundars, klāts ar Šrīmatī Rādharānī sirdi un mirdzumu (bhāvu un kantī).

Šīs lūgšanas piektajā gadsimtā pēc Šrī Čaitanjas Mahāprabhū atnākšanas sastādīja Šrī Sarasvatī Thākura sannjāsī-skolnieks vārdā Šrīdhārs (Šrīla Bhakti Rakšak Šrīdhārs Dēv-Gosvāmī Mahārādža).