Śrī Śrī

Premadhāma-deva-stotram

Šrī Gaurasundars pierādīja, ka Visaugstā saldā griba un Viņa svētīgais skatiens ir pirmcēlonis, kurš nosaka katru skaņu pavadošo nozīmi. Kunga griba ir pamatā esošais faktors, kurš nosaka skaņu kārtību un harmonizē skaņas un to nozīmes, nevis vadošo gramatikas pazinēju pasaulīgā piepūle. Ar tādiem viedajiem kā Panīnī priekšgalā, viņi cenšas sasaistīt skaņas ar vārdu nozīmi. Tas notiek tikai tādēļ, ka visa kustīgā un nekustīgā galējais mērķis ir sagādāt prieku Visaugstajam, tādējādi vairojot Viņa apburošās rotaļas. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Pēc atgriešanās no Gajas, Kungs atsāka pasniegt saviem skolniekiem sanskritu. Tomēr, kad no tīrās mīlestības radušās jūtas sāka valdīt pār Viņu, Kungs nespēja turpināt nodarbības. Nīmajam tuvie skolnieki, zaudējuši iespēju mācīties pie Viņa, nopēla sevi par neveiksminiekiem. Sērojot viņi pazemīgi izteica uzslavas Viņa neatkārtojamajam talantam. Kaut arī Kungs skuma jūtot līdzi saviem skolniekiem, Viņš rīkojās kā viņu mūžīgais labvēlis, kad dziedot “haraie namah krishna” sāka priekpilni slavēt Kungu Krišnu, un viņa skolnieki sāka vienotībā sist plaukstas. Sekojot viņiem, kustīgās un nekustīgās dzīvās radības visās desmit pasaules malās gremdējās dižā, saldā garīgas kalpošanas okeāna bangojošajos viļņos. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Gaurasundars cienīja vēdiskos principus, Viņš pilnībā pieņēma sava garīgā skolotāja patvērumu; tas apzīmēja Svēto Vārdu kopīgās dziedāšanas kustības sākumu. Kungs bez apstājas dziedāja un dalīja visiem Kunga Krišnas Svētos Vārdus laimīgi dejojot tūkstošu bhaktu sabiedrībā. Viņš atbrīvoja dižākos dēmonus, tādus kā Džagajs un Madhajs, kā arī citus bezdievjus, kuri iznīcināja reliģijas principus un likumus, kas regulē sabiedrisko un garīgo kārtību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kādu dienu dižais pilsētas tiesnesis, musulmanis Čhands Kāzī, aizliedza bhahtām dziedāt Kunga Svētos Vārdus. Atbildot uz aizliegumu, Kungs Čaitanjadēvs kliedēja bhaktu bailes aiz sevis vezdams naksnīgu sankirtana gājienu ar degošām lāpām un gaismām. Tūkstošiem cilvēku pievienojās, un viņus ieskāva ekstāzes viļņi, kurus radījušas Kunga Gauranga Sundara deja un mridangu un karatālu saldā melodija, kas skanēja it visur. To redzot, ietekmīgais musulmanis attīrījās, un Kungs viņu apskāva kā savu bhaktu. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Laikā, kad tika griezti nost Viņa brīnišķīgie mati, Viņš līksmoja, bet no tūkstošiem acu straumēm lija asaras. Tūkstošiem balsu slavēja Kungu Krišnu un Šrī Krišna Čaitanja pieņēma atsacīšanās dandu (sannjāsas nūju). Kopš tā laika lai kur Viņš ietu, visi, kas redzēja Viņu sannjāsī drānās, sērās raudāja. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Tikko apģērbis safrāna krāsas drānas, sannjāsī valdnieks Šrī Krišna Čaitanja apgāja visu Rietumbengāliju, ar savu lotosam līdzīgo pēdu pieskārieniem attīrot zemi. Pieņemot jauno vārdu “Šrī Krišna Čaitanja”, Kungs glāba dzīvās būtnes, dāvājot tām Krišnas Svētos Vārdus. Apskurbis dziļāko kalpošanas jūtu ekstātiskajos pārdzīvojumos, Viņš parādījās līdzīgi kustīgam zelta kalnam. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Turpinot sniegt visiem labklājību, Kunga Čaitanjas bhaktu loks papildinājās ar tādām dižām personībām kā Šrī Gadadhārs Pandits, Kungs Nitjānanda un citi. Kad Kungs Čaitanja iemiesojās uz Zemes, viņš tādējādi piepildīja diženākā maha-bhagavata bhaktas Šrī Advaita Āčārjas vēlēšanos. Visaugstais piekrita dzīvot Džagannātha Purī tikai tādēļ, lai sagādātu prieku Savai mātei Šačidēvī. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Nonākot svētceļojumu vietā, svētajā Šrī Nīlačalū, Šrī Čaitanjadēvs, valdnieks to vidū, kuri atteikušies no visa pasaulīgā, glāba ietekmīgāko tā laika zinātnieku, kurš bija atzīts visā Indijā. Šrī Vasudēvs Sarvabhauma, visa Vedantas mācības un simboliskās loģikas pastāvēšanas laika izcilākais intelektuālis, tapa Kunga izglābts no Šankarāčārjas impersonālās teorijas muklāja. Pēc tam Kungs ceļoja pa Dienvidindiju, kur sastapa dažādu filosofisko mācību sekotājus. Lai kur Viņš būtu, Viņš piepildīja bhaktu gaidas vislabākajā veidā, jo Kungs bija līdzīgs vēlmju kokam. Godavārī upes krastos Kungs satika blīvam pašatdeves mākonim līdzīgo Šrī Rāmanandu Raju un uzdeva viņam liet pār apkārtējiem saldo rasas lietu, kurš rodas spontānās un bezgalīgās kalpošanas vietā, Vradžā. Šrī Rāmananda Rajs atbildēja uz žēlsirdīgā Kunga jautājumiem, kuri atver visu mācību būtību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Gaurangadēva dievišķais veidols bezgalīgi priecē debesu iemītniekus visā plašajā Visumā, jo Viņš ir apburošs tīras mīlestības iemiesojums. No Viņa ķermeņa nākošā mirdzošā gaisma aizēno miljons zelta lotosus, iekarojot tādas starojošas personības kā Čandradēva mīlestību. Šrī Gauranga ir visu garīgo rotaļu avots, jo Viņš ir mūžam svaigo un mainīgo sattvika-bhāva noskaņojumu iemiesojums. Šie noskaņojumi izpaužas Viņa prieka pilnajā kopīgajā Kunga Krišnas Svēto Vārdu slavas dziesmu dejā. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!