Śrī Śrī

Premadhāma-deva-stotram

Velāk, vēloties glābt kritušas dvēseles, Visaugstais devās svētceļojumā pa Dienvidindijas svētajām vietām. Brīnišķīgā jaunā mūka tēlā Viņš dalīja Kunga saldos Vārdus dziedot: “Krišna Krišna Krišna Krišna Krišna Krišna Krišna he!” Sava svētceļojuma laikā Viņš apmeklēja tempļus un mājsaimnieku dzīves vietas. Neiedomājamas dievišķas iedvesmas apgarots, Kungs dziedāja “Rāma! Rāma!” un prieka pilns dejoja. Neatkarīgi no laika un cilvēku kvalifikācijas, Kungs glāba visus, kurus satika, iedvesmojot viņus dziedāt Krišnas Svētos Vārdus. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Izcilā saruna, kura norisinājās starp Kungu Gaurasundaru un Rāmanandu Raju, ir pazīstama kā “Rāmananda-samvada” un tā ir aprakstīta “Šrī Čaitanja-čaritamritā”. Viņu saruna parādīja, ka augstākais kalpošanas veids ir tīra mīlestība uz Dievu sirdī, kura brīva no savtīgām tieksmēm un aprēķina. Tāpat viņi secināja, ka Kungs Krišna, kurš parādījās kā Nanda Mahārādža dēls, ir vienīgais, kurš bauda parakīja-rasā ietverto saldo garšu. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Šrī Čaitanjadēvs parādīja, ka pastāv dažādi savstarpēju attiecību veidi ar Kungu Krišnu. Tie sākas ar kalpa stāvokli un attīstās pāraugot draudzībā un vecāku mīlestībā, sasniegdami savu apogeju laulāto attiecībās. Taču īstenais burvības un skaistuma iemiesojums slēpjas un gaida Nanda Mahārādža dēlu Vrindāvanas meža audzēs. Tā ir kalpošana Šrīmatī Rādharānī laulāto mīlestības noskaņojumā, kas pazīstama kā parakīja. Šis garīgo attiecību veids ir iemiesots Šrī Gaurangadēvā. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kungs Gaurangadēvs skaidroja, ka no attāluma kalpojošais izjūt laimi, kuru sniedz brīvība no pasaulīgām ciešanām, savukārt kalpa lomā kalpojošais izgaršo apmierinājuma prieku. Kalpojošo drauga lomā pārpilda laime, kuru rada tuva pieķeršanās, kamēr kalpojošais vecāku noskaņojumā ir brīvs no jebkāda mājiena uz aprēķinu, tādējādi pārdzīvodams vēl dziļāku un jūsmīgāku pieķeršanos. Pēc tam Kungs Čaitanja atklāja, ka kalpojošais laulāto mīlestības līmenī, kura pazīstama kā svakīja, bauda šo attiecību saldo garšu tikai daļēji, jo tajā mīt garīgās etiķetes ēna. Taču, kad laulāto attiecības iziet aiz rakstos ietverto ierobežojumu rāmjiem, parādās vāmjas noskaņojums – augstākā dievišķās laimes izpausme kalpošanā Kungam, kura piešķir (attiecībām) spontanitāti un brīvību. Šrī Gaurangadēvs darīja pieejamus šādus augstus ideālus. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Savu mūžam svaigo Navadvīpas rotaļu būtību Šrī Čaitanja atklāja Rāmanandam Rajam, tam, kurš nav no šīs pasaules! Kungs Čaitanja atklāja sevi ganuzēna Šjāmasundara veidolā, tērptu Šri Radhas noskaņojumā un mirdzumā, un rotātu tīrā kalpošanā. Kad Ramananda Rajs uz mirkli ieraudzīja Kunga neatkārtojamo skaistumu, viņš nokrita bezsamaņā pie Kunga maigajām, lotosam līdzīgajām pēdām. Šri Gaurangadevs atgrieza sava bhaktas samaņu. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kurmakšetrā, netālu no Džagannātha Purī, Kungs Gaurasundars apskāva brahmanu vārdā Vasudēvs, kuru bija pārņēmusi lepra. Pateicoties Kunga žēlastībai brahmans atveseļojās – viņš ieguva ķermeņa skaistumu un prāta apmierinājumu. Pēc tam Kungs Gauranga atbrīvoja dienvindindiešu brahmanu pazīstamu kā Rāmadāsa. Kungs viņu atbrīvoja no maldiem par to, ka dēmona pieskāriens atņēma Sītas Dēvī šķīstību. Par pierādījumu tam, ka Absolūtā Patiesība ir garīga un plešas aiz materiālās uztveres robežām, Kungs citēja “Kurma-purānu”. Tā, mācot tīru kalpošanu, Kungs rūpējās par saviem bhaktām. Malābaras provincē Visaugstais izglāba Kāla Krišna Dāsu no viltus mūku un netikumīgu klaidoņu kopienas biedriem, sauktiem par bhattathārī. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kādu reizi Kungs viesojās Rangakšetrā, Kaverī upes krastos Dienvidindijā, galvenajā to vaišnavu lūgšanu vietā, kuri pielūdz Šrī Šrī Lakšmī-Narājanu un saskata Viņos augstāko kalpošanas objektu. Kad Kungs apciemoja Šrī Gopala Bhattas tēvu, Šrī Venkata Bhattu, Viņš bija pilnībā apmierināts ar viņa ģimenē valdošo kalpošanas noskaņojumu. Kungs viltīgi pasmaidīja un paskaidroja viņiem, ka, pat pēc ilgstošām askēzēm, Šrī Lakšmīdēvī nevar ieiet Kunga Krišnas rasa-līlā, jo vienīgi ganumeitenes gopijas var būt par šo rotaļu cēloni. Tādēļ ganuzēns Krišna ir Lakšmīdēvī sirdi vilinošais Kunga Narājanas formas pirmavots, Augstākā Patiesība un visu garīgo kalpošanas prakšu galvenais mērķis. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Ceļojot pa Dienvidindiju, Kungs uzgāja sen nozaudēto darbu “Šrī Brahma-samhitu”, kurš bija pilns ar secinājumiem par garīgu kalpošanu Dievam, un stādīja to saviem bhaktām priekšā. Pārpildīts ar dziļām, ekstātiskām tīras garīgas kalpošanas jūtām, Kungs saldi dziedāja apburošas izcilā Dienvidindijas dzejnieka Šrī Bilvamangala Thākura darba “Šrī Krišna-karnamrita” vārsmas, kuras veltītas brīnišķīgo Vradžas rotaļu slavēšanai. Kunga Čaitanjas maigās pēdas skāra dižā, pašatdeves piepildītā, valdnieka Pratāparudras galvu. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Neskaitāmu, Kunga Svēto Vārdu kopīgā dziedāšanā vienojušos bhaktu ieskauts, Kungs Gaurangasundars izpildīja savu dievišķi skaisto deju Ratha-jātras pajūga priekšā. Kunga personība visaptveroši aizrāva Mahārādža Pratāparudras, visu klātesošo svētceļnieku un citu valdnieka tuvo draugu, sirdis. Kungs atklāja Kunga Džagannātha ratos veiktā ceļojuma uz Gundiča templi iekšējo nozīmi citējot Šrīlas Rūpas Gosvāmī vārsmu:

priyaḥ so ’yam kṛṣṇaḥ saha-chari kuru-kṣetra-militas
tathāhaṁ sā rādhā tad idam ubhayoḥ saṅgama sukham
tathāpy antaḥ-khelan-madhura-muralī-pañchama-juṣe
mano me kālindī-pulina-vipināya spṛhayati

“Mana dārgā draudzene, šeit Kurukšetrā, es beidzot atkal satiku savu mīļoto Krišnu! Es – tā pati Rādharānī, un Viņš – Tas pats Krišna! Mūsu satikšanās ir prieka pilna, taču es vēlos atgriezties Kālindī krastos. Tur, zem Vrindāvanas meža kokiem, es varētu klausīties Viņa piekto noti spēlējošās flautas saldo melodiju!” Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!