Śrī Śrī

Premadhāma-deva-stotram

Apmeklējot dažādas vietas Vrindāvanā, kur Šrī Krišna baudīja savas rotaļas, Kungs ieraudzīja slaveno tamarinda koku, kurš šajā vietā stāvējis jau kopš Dvapara-jugas. Kad Kungs sēdēja zem koka, skats uz Jamūnas dejojošajiem viļņiem atmodināja Viņā atmiņas par Viņa un ganumeiteņu slepenajām rotaļām ūdenī. Savas sirds dziļumos Kungs bija pilnībā pārņemts ar saldo Šrī Rādhas noskaņojuma garšu. Kungs juta, ka pats Viņš arī ir šis saldums! Šis pārdzīvojums valdīja pār Viņu, un pati dzīve slīdēja no Viņa prom. Uz šo vietu norāda kā uz Gaura-tattvas norises vietu, jo tieši šeit Kungs Šjāmasundars iegrima dievišķajā Šrīmatī Rādharānī noskaņojumā. Šajā vietā mūžam mīt Šrī Čaitanja Mahāprabhū, kurš pats ir visa avots! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kungs Gauranga minēja sarunu, kura norisinājās starp papagaili un viņa draudzeni. Sarunā aprakstīts, kā Kungs Krišna, transcendentālais Kupidons, nokļuva ilūzijas ietekmē dziļo atšķirtības jūtu dēļ no Šrī Rādhas.

rādhā-saṅge yadā bhāti
tadā ‘madana-mohanaḥ’
ayathā viśva-moho ’pi
svayaṁ ‘madana-mohitaḥ’

Papagaiļa draudzene teica: “Kad Kungs Krišna atrodas blakus Rādharānī, pats Kupidons tiek apburts! Taču, kad Viņš ir viens, mīlas pārdzīvojumi nobur Viņu pašu, neskatoties uz to, ka Viņš ir tas, kurš apbur visu Visumu.” Tā Kungs Gauranga apbūra bhaktu sirdis parādot, ka Šrī Krišnas valdzinājums un saldums, nešaubīgi, slēpjas tajā, ka Viņu var iekarot ar tīru mīlestību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Svētās Prajagas apmazgāšanās vietā, kas pazīstama kā Dašašvamedha-ghāta, Kungs Gauranga mācīja Šrīlu Rūpu Gosvāmī, ka augstākais kalpošanas prakses mērķis ir izgaršot Šrī Vrindāvanas saldumu. Kungs uzdeva viņam šo saldo garšu plaši jo plaši sludināt. Pēc tam, Kašī, Kungs smalki skaidroja Šrīlam Sanātanam Gosvāmī daudzus ar tīru pašatdevi saistītus jautājumus, tādus kā zināšanas par pareizu apkārtējās pasaules uztveri, šo zināšanu pielietošanas veidus un mīlestības uz Dievu sasniegšanas augstāko mērķi. Tāpat, pēc Mahāraštras brahmana, Tapana Mišras un citu bhaktu īpaša lūguma, Kungs satrieca tumsonīgos majavādī mācības sekotājus Varanasī. Tur Kungs Gauranga publiskā sapulcē personīgi tikās ar impersonālistiem un norādīja, ka viņu praktizētā sevis pielūgsme galu galā balstās skaudībā un aprobežotā uztverē. Tā Kungs pamatoja, ka patiesa neatkarība piemīt vienīgi tiem, kas pielūdz Dieva Augstāko Personību. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Prajagā, pa ceļam no Vrindāvanas uz Džagannātha Purī, Kungs tikās ar Šrī Rūpu Gosvāmī un sniedza viņam savas mācības. Pēc tam Kungs Gauranga nonāca Varanasī, kur tikās ar Prakašānandu Sarasvatī, kurš bija miljonu impersonālistu – Šanakarāčārjas sekotāju, līderis. Mīlestības pilnā Kunga Gaurangas sabiedrība izglāba Prakašānandu Sarasvatī no dziļās Šankarāčārjas pārveidošanās teorijas bedres. Kunga sabiedrība savaldzināja sannjāsī un Kašī iedzīvotājus un iesaistīja viņus Kunga Krišnas Svēto Vārdu slavēšanā. Šrī Čaitanjadēvs bija neparasts pārvedējs, kurš padarīja par iespējamu materiālās pasaules aizas šķērsošanu. Viņš līdzinājās kuģim, kurš sevī nes visu Svēto Rakstu slēdzienu nektāru, kas nodots mācekļu pēctecības ietvaros no viedā Nāradas Šrīlam Vjāsadēvam. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kamēr Kungs Čaitanja bija Kašī, milzīgā no pasaulīgā dzīvesveida atsacījušos impersonālistu sapulcē Viņš mācīja, ka “Šrīmad-Bhāgavatam”, kā tas tiek nodots mācekļu pēctecībā, kas sākusies ar Kungu Krišnu, Nāradu un turpinājusies līdz Šrīlam Vjāsadēvam, ir uz faktiem balstīts Vēdanta-sūtru slēdzienu komentārs. Tāpat Šrī Gauranga izskaidroja četras fundamentālās “Šrīmad-Bhāgavatam” vārsmas un pasludināja, ka Kungs Krišna ir Visuma kārtības sākotnējais likums un Augstākā Realitāte, kas mīt taipus duālajam. Kungs Čaitanja pasludināja, ka, saskaņā ar vēdisko aforismu “anāvṛttiḥ śabdāt anāvṛttiḥ śabdāt”, ar apziņu apveltīta skaņa savā augstākajā izpausmē ir Kunga Krišnas Svētais Vārds, kas ir spējīgs dāvāt lielāko labumu un atbrīvot dvēseli no esības nebrīvā stāvokļa. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Sniedzot sešdesmit vienu skaidrojumu pazīstamajai ātmarāma vārsmai no “Šrīmad-Bhāgavatam”, Kungs Gauranga pilnībā satrieca impersonālistu mācību, kuru izplatīja Šankarāčārja. Citējot daudzas vārsmas no Upanišādām, tādas kā “apāṇi-pādo javano grahītā paśyaty acakṣuḥ sa śṛnoty akarṇaḥ”, Kungs atklāja Absolūtās Patiesības garīgo rotaļu valdzinoši saldo dabu. Kungs Čaitanja atzina par naidīgiem impersonālistu priekšstatus par to, ka Kunga Krišnas transcendentālais veidols, vārds, īpašības un rotaļas, kā arī Viņa izpausme Dievību formā, ir tikai majas iluzorās enerģijas iedomāta pārvērtība. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Atsaucoties uz vārsmu “brahmeti paramātmeti bhagavān iti śabdyate” no “Šrīmad-Bhāgavatam”, Kungs Gauranga harmonizēja priekšstatu par esības viendabīgo aspektu – Brahmanu (kas ir impersonālistu galējais mērķis), un priekšstatu par esības aspektu, kurš caurvij visu – Paramātmu (kas ir pie pilnības tiecošos mistiķu galējais mērķis). Kungs kliedēja pretrunas šo abu patiesību vidū parādot, ka tās ir daļa no par tām abām pārākā, no dualitātes brīvā Absolūtās Patiesības koncepta – Bhagavāna, pirmatnējā esības principa. Sludinot šo patiesību par Visaugstā garīgo rotaļu prieku dāvājošo slepeno dabu, Kungs Gauranga norādīja uz Vrādžas, kas atrodas virs Vaikunthas planētām, dievišķo dabu.

vaikuṇṭhāj janito varā madhu-purī tatrāpi rāsotsavād
vṛndāraṇyam udāra-pāṇi-ramaṇāt tatrāpi govardhanaḥ
rādhā-kuṇḍam ihāpi gokula-pateḥ premāmṛtāplāvanāt
uryād asya virājato giri-taṭe sevāṁ vivekī na kaḥ

“Augstāk par garīgo karaļvalsti Vaikunthu atrodas Mathura – Krišnas sākotnējā atnākšanas vieta. Augstāk par Mathuru – Vrindāvanas mežs, kur Krišna baudīja rāsas deju. Par to pārāks ir Govardhana kalns, kurš bija vēl slepenāku dievišķo rotaļu norises vieta. Bet Rādha-kunda, kas atrodas Govardhana kalna pakājē, aizņem augstāko vietu, jo tā ir augstākās kārtas dievišķās mīlestības nektāra pārpildīta. Kurš gan netieksies pēc dievišķās kalpošanas Šrīmatī Rādharānī pie Rādha-kundas zinot par šo kalpošanas zinātni?” Sākumā Kungs Gauranga atklāja tīras, mīlošas garīgas kalpošanas dabu, kurā vecāku mīlestības noskaņojumā tiek kalpots Mahārādža Nandas dēlam. Taču pēc tam, iedziļinoties garīgas pašatdeves saldajās garšās, Kungs Gauranga skaidroja, ka augstākais Visaugstā personības aspekts ir Šrī Gopīdžanavallabha, kura dievišķais tēls ir bezgalīgs un satur sevī visas primārās un sekundārās tīrā kalpošanā izjūtamās garšas. Tāpat Šrī Gauranga lika noprast, ka priecējošās un valdzinošās rāsa-līlas rotaļas ir pati visu apzinošā realitāte, kas nav nekas cits kā Šrīmatī Rādharānī personīgā enerģija. Tādas transcendentālas rotaļas tiek spēlētas pārākajā par visu iedomājamo, neaptveramajā garīgajā pasaulē, un ir garīgās esības, labvēlības un skaistuma augstākā ideja. Kungs Gauranga uzvedināja uz domu, ka tas ir augstākais visu dzīvo būtņu tiekšanās objekts! Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Tā Kungs Gauranga mācīja, ka visu rakstos ietverto slēdzienu, kurus dažādi gudrie ar skaņas palīdzību pilnīgā veidā nodeva tālāk, augstākā izpausme ir iemiesota Šrī Rādhavinodā, kurš ietver sevī pareizu apkārtējās pasaules uztveri. Veids, ar kura palīdzību var sasniegt Kungu Krišnu, ir Viņa Svēto Vārdu dziedāšana tīru bhaktu sabiedrībā, tajā pašā laikā augstākais tīras mīlestības mērķis ir kalpošana Kungam Krišnam, kurš ir tik ļoti dārgs Vrindāvanas ganumeitenēm. Kungs Gaurangadēvs mācīja šos svarīgākos garīgos slēdzienus sanākušajiem zinātniekiem. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!

Kungs Gaurasundars sešdesmit vienā veidā skaidroja Šrīlam Sanātanam Gosvāmī un pēc tam arī Prakašānandam Sarasvatī slaveno “Šrimad-Bhāgavatam” vārsmu:

ātmārāmaś cha munayo
nirgranthā apy urukrame
kurvanty ahaitukīṁ bhaktim
itthaṁ-bhūta guṇo hariḥ

“Pat atbrīvotās dvēseles, kuras smeļ pilnīgu apmierinātību sevī, izjūt nepārvaramu tiekšanos pie pārākajā veidā izcilajām Krišnas īpašībām un velta sevi pilnībā Viņam vienam.” Kungs atsevišķi izskatīja katru no vienpadsmit vārsmas vārdiem un atklāja, ka katrs no tiem ir milzīga neierobežotu dārgumu glabātuve un katrs no tiem apstiprina slēdzienus par tīru bhakti. Es cieņpilni klanos brīnumskaistā Zeltītā Kunga, Gauranga Sundara – dievišķā Krišna-prēmas iemiesojuma, priekšā!